14.02.2018.

REDZĪGA CILVĒKA SASKARSME AR NEREDZĪGU CILVĒKU

Redzīga cilvēka ikdiena ir pašsaprotama, taču kāda ir neredzīga cilvēka ikdiena? Kā redzīgam cilvēkam saprast neredzīgu cilvēku, lai nerastos pārpratumi? Sākotnējā saskarsme nemaz nav tik vienkārša, kā varētu šķist, taču pareizo pieeju var atrast un, tā teikt, arī iemācīties. 

Tas ir kā izaicinājums – saprast neredzīga cilvēka ikdienu, viņa ieradumus, tradīcijas, sajūtas un emocijas. Pirms tam man nebija bijusi saskarsme ar šo sabiedrības daļu, taču koopš sāku strādāt “Exceed”, mana ikdiena nu jau ir cieši saistīta ar vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem - komunicējot, palīdzot, uzklausot, skaidrojot un cenšoties izprast viņu vēlmes un vajadzības. Ik dienas mūsu veikalu apmeklē gan redzīgi, gan vājredzīgi un neredzīgi klienti, kā arī mūsu kolektīvā ir neredzīgā kolēģe Anna.

Jāatzīst, ka iesākumā es nemaz nemācēju kontaktēties ar neredzīgu cilvēku, bija mulsums, kā pareizi rīkoties un palīdzēt. Tā man bija pavisam cita pasaule. Laika gaitā pie tā pieradu un iemācījos, taču joprojām turpinu izprast, kā tas ir – neredzēt pasauli un vadīties pēc sajūtām.

Liels pārsteigums man bija, kad redzēju, ka neredzīgs cilvēks spēj būt tik patstāvīgs. Jā, arī viņi spēj strādāt, apkalpot klientus, atbildēt uz e-pastiem un lasīt atsūtīto informāciju. Tas, protams, ir pateicoties straujajai mūsdienu tehnoloģiju attīstībai. Kādu dienu man tika palūgts pavadīt Annu uz nodarbību. Arī tas man bija izaicinājums – doties kaut kur kopā ar neredzīgu cilvēku, pielāgoties viņa ritmam un palīdzēt iekļauties Rīgas straujajā burzmā. Visam ir nepieciešams laiks un tad arī radīsies pieredze. Tagad darba ikdiena ar Annu šķiet pašsaprotama un grūtības nesagādā pat publiska koncerta apmeklēšana. Katram cilvēkam ir atšķirīgas sajūtas, emocijas, katrs šo pasauli uztver savādāk. Un tieši savstarpējā komunikācija ir atslēgas vārds, kas palīdz mācīties un atklāt interesantus faktus.

Esmu novērojusi, ka viņiem ir interesants un bagātīgs vārdu krājums. Daži vārdi pat varētu pretendēt uz jaunvārdu statusu, piemēram, pīkstulis ir šķidruma līmeņa noteicējs ar skaņu. Neredzīgie cilvēki, kuri prot un izmanto braila rakstu, tautā sevi dēvē par “brailistiem” un “džauzistiem” jeb JAWS ekrānlasošās programmas lietotājiem. Tāpat, manuprāt, liela daļa cilvēku, kuriem ir atņemta spēja redzēt, ir apveltīti ar lielisku humora izjūtu. Tā ir apbrīnojama spēja – apzinoties skaudro likteni, saglabāt pozitīvismu un pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir jeb nepadoties, pielāgoties un izbaudīt katru mirkli. Tas ir tas, ko mēs, redzīgie cilvēki, varam mācīties.

Noslēgumā vēlos akcentēt, ka neredzīgi cilvēki ir tādi paši sabiedrības locekļi kā ikviens no mums. Atšķirība ir tāda, ka viņiem ir krietni vairāk jāpielāgojas dzīvei. Centīsimies saprast, pieņemt un palīdzēt viens otram – tad pasaule kļūs gaišāka un patīkamāka ikvienam!

/Liene no "Exceed"/