25.07.2018.

Ir tapis latviešu valodas datora braila raksts

Visu braila raksta lietotāju vārdā izjūtu lepnumu, ka tagad bez tāfeles, grifeles un braila rakstāmmašīnas ir iespēja pilnvērtīgi izmantot arī brailu rindu sniegtās iespējas. Un tas savā ziņā ir iespējams tādēļ, ka beidzot ar braila rindu lasīt un rakstīt ir iespējams arī latviešu valodā. 

Pāris gadus atpakaļ bija teju neiespējami iedomāties, ka ar braila rindu būtu iespējams arī rakstīt, jo līdz šim mēs, kuri ar braila rindām esam strādājuši – aplauzuši tekstus ar programmu WinBraille - bijām pieraduši ar braila rindām tikai lasīt, nemaz nerunājot par rakstīšanu latviešu valodā.

Lai braila rindu varētu izmantot pilnvērtīgi, piemēram, lasot dokumentus, mājaslapas, rakstot e-pastus un citus rakstu darbus latviešu valodā, bija nepieciešams izstrādāt latviešu valodas datora braila rakstu. Ar prieku varam pavēstīt, ka mēs, Exceed, sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas braila raksta nodaļas speciālistiem, Strazdumuižas internātvidusskolas pedagogiem un Latvijas Neredzīgo biedrības darbiniekiem esam izstrādājuši latviešu valodas datora braila rakstu.

Iespējams, ka kādam radīsies jautājumi: „Kas ir datora brails, vai tagad braila raksts ir jāmācās no jauna, kāpēc ir vajadzīgs datora brails?”. Vēlos uzsvērt, ka šobrīd, lasot jebkāda veida informāciju datorā, uz braila rindas parādās ne tikai burti, bet arī cipari un visas pieturzīmes, kas iepriekš nebija. Līdz ar to pastāv datora braila raksts un klasiskais braila raksts. Klasiskais braila raksts ir tas, ko mēs uzrakstām ar tāfeli, rakstāmmašīnu, izdrukājam ar braila printeri vai lasām braila grāmatās. Klasiskajā brailā mēs rakstām izmantojot sešus punktus. Datora brails atšķiras ar to, ka tiek izmantoti braila rindas 7. un 8. punkta taustiņi. Ar 7. punktu mēs varam rakstīt lielos burtus, kas datorā parādīsies kā redzīgo raksta lielie burti un arī uz braila rindas tos var viegli atšķirt no mazajiem burtiem. Piemēram, ja mums ir jāuzraksta lielais A burts, klasiskajā brailā (uz papīra) mēs vienā šūnā rakstītu punktiņus 4 un 6 un nākamajā - punktiņu 1. Savukārt datora brailā (rakstot datorā ar braila rindu) mēs to uzrakstām ar punktiņiem 1 un 7. Astotā punkta taustiņš ir paredzēts ciparu rakstīšanai. Tātad, lai uzrakstītu, piemēram, ciparu 1, ko uz papīra rakstām kā punktiņi 3, 4, 5, 6 vienā lodziņā un punktiņš 1 nākamajā lodziņā, datorā ar braila rindu rakstīsim kā punktiņus 1 un 8.

Vēlos uzvērt, ka braila raksts – uzrakstītais vai izdrukātais uz papīra – nav mainījies. Arī datora braila rakstā burti un gandrīz visas pieturzīmes nav mainījušās, atskaitot dažas pieturzīmes, kuras atkārtojas ar kādu braila rakstzīmi. Šādam nolūkam arī tiek izmantoti 7. un 8. punkta taustiņi.

Šo varam uzskatīt kā vēl vienu soli integrācijai sabiedrībā, jo rakstot datorā ar braila rindu, mēs uzrakstīto izlasām brailā, savukārt redzīgs cilvēks (pasniedzējs, darba devējs vai cita persona, kurai rakstām) mūsu rakstīto informāciju iegūst sev saprotamā veidā jeb ierastajā redzīgo rakstā.

Manuprāt, tas, ka varam lasīt un pat rakstīt latviešu valodas brailā, ir milzīgs sasniegums, jo ir padomāts arī par tā sauktajiem „brailā domājošajiem”, kuriem vieglāk ir rakstīt nevis ar datora klaviatūru, bet gan ar braila rindas klaviatūru. Šādā veidā viņiem ir iespēja gan nepieļaut tik daudz kļūdu tekstā, piemēram, rakstot referātus vai diplomdarbus, gan vieglāk domāt un analizēt.

Nav noslēpums, ka braila rindas kļūst arvien daudzfunkcionālākas. Ar jaunākajām Alva un Focus braila rindām, ko ražo attiecīgi Optelec un Freedom Scientific, ir iespējams gan lasīt, gan rakstīt brailā, saslēdzot tās ar datoru vai arī lietojot attālināti. Tas nozīmē, ka skolā vai darbā var iztikt bez datora, jo braila rindas ir aprīkotas ar iekšējo atmiņu, tādējādi saglabātās piezīmes vēlāk ir iespējams iekopēt savā datorā. Tāpat tajās ir iespējams ievietot zibatmiņu vai SD karti. Tas nozīmē, ka savas piezīmes, kuras esam uzrakstījuši uz braila rindas, varam saglabāt uzreiz zibatmiņā vai SD kartē. Man kā aktīvai braila rindas lietotājai šādas opcijas šķiet ļoti nozīmīgas, lai darbošanos skolā un darbā, kā arī savstarpējo komunikāciju padarītu vēl pieejamāku un vienkāršāku.

/Anna no „Exceed”/